Mūsu tikšanās reizē novembrī mazākie bērni noskaidroja, kas rudenī un ziemā notiek ar kokiem, kā tie mainās pēc pavasara un vasaras? Kuri koki nemaina savu izskatu un kāpēc? Pārrunājām, kādas ir atšķirības starp lapu kokiem un skuju kokiem. Aplūkojām dažādu koku attēlus un kopā atkārtojām koku nosaukumus, apgūstot arī to, kur ir koka saknes, stumbrs, miza, galotne, kādi ir koka augļi – čiekuri, zīles, kastaņi. Tad katrs bērns uzzīmēja koku, apvelkot kontūru savai rokai un pirkstiņiem, tā veidojot ‘koka’ stumbru ar zariem. Uz iegūtā koka attēla uzlīmējām no kreppapīra veidotas koka lapas un augļus. Noskaidrojām arī, vai mūsu uzzīmētie koki ir resni vai tievi, gari vai īsi.
Arī vidējai un vecākajai grupai dabaszinību stundu tēma bija koki, par kuriem mācījāmies, izmantojot burtnīcu „Koki”. Iepazinām dažādus kokus, uzzinājām kā tos atšķirt un pārbaudījām savus spēkus, veicot visdažādākos uzdevumus: minot mīklas, meklējot pareizos vārdus vai burtus, zīmējot un līmējot.
Gramatikas stunda visvecākajiem bērniem bija veltīta lietvārdu deklinācijām un locījumiem, nākamajai grupai – īpašības vārdiem un to salīdzināmajām pakāpēm, savukārt vidējās grupas bērni apguva latviešu valodas divskaņus un mācījās pareizi nolasīt viltīgo “o”, kas dažādos vārdos rakstāms vienādi, bet izrunā atšķiras.
Iepriekšējās nodarbību reizēs lielu uzmanību pievērsām Raiņa un Aspazijas dzejoļiem bērniem, kurus lasījām, izspēlējām un mācījāmies no galvas, lai šajā reizē varētu uzstāties ar dzejas uzvedumu. Uzvedumu sāka Loreta un Sanija ar skaisto Aspazijas dzejoli „ Pasaciņa”. Anne-Fleur ar brāli Gerhardu skaitīja dimanta sēkliņas „ Zelta sietiņā”. Zibin zib zāģīšiem, cilājot cirvīšus, Artūrs ar Gerhardu iejutās mēness lomā „ Nedrošajā tiltā”, bet Anna ar Kristu – pamācošajā Raiņa dzejolī „Grāmata”. Loretai nācās izspēlēt gan sašutušās kaķenītes lomu, gan aizvietot Kristapu aizdomīgā suņa vietā dzejolī „ Kaķenīte”. Sekoja Raiņa dzejoļi „ Visi desmit” un „ Mīkla” Martas, Lorēnas, Roberta un Lukasa izpildījumā , ņipri skaitot desmit soļus un ritinot lielu, dzeltenu un apaļu kamolu virs galvām, ar atminējumu, ka saule ir tas kamolītis!
Armanda, Dafne, Linda, Liliāna, Evelina, Māra, Noela, Beverīna un Katrīna, sapucējušās mammu drēbēs, kurpēs, cepurēs un rotās, spēlēja Lellītes Lolītes „ Skolā”, „Leļļu ķēķī”, „Lolīte baro putniņus” un „Ciemā”. Meitenēm palīgos nāca Lukass ar Niku, spēlējot ārstu dzejolī „ Lellīte slima” un izstāstot Lolītei noslēpumu, ka Incei ir trīs Incīši … – ” Noslēpums”. Uzveduma noslēgumā dziedājām dziesmas ar Raiņa un Aspazijas vārdiem „Putniņš uz zara”, „Mākonītis un mākonīte”, kā arī „ Saule un mēness”. Izmantojot roku un kāju veidotas skaņas, attēlojām visu izdziedāto ar ķermeņa kustībām.
Vecākiem ļoti patika mūsu priekšnesums, bet arī paši bijām ļoti gandarīti par paveikto, jo pirms uzveduma bijām tomēr nedaudz uztraukušies.
Dienas beigās meistarošanas nodarbībā veidojām skaistus darbiņus, izmantojot sakaltētas koku lapas, kuras šogad ir bijušas īpaši krāšņas.
