Septembris

Uz pirmo tikšanos jaunajā mācību gadā mēs sanācām septembra pēdējā svētdienā. Pēc kopīgas skolas dziesmas nodziedāšanas, Helga iepazīstināja vecākus ar mācību programmu šim gadam un jaunajiem mācību materiāliem. Šajā mācību gadā vairākos priekšmetos bērniem būs mācību grāmatas, ko, izmantojot dažādus Latvijā izdotus mācību materiālus un citus avotus, ir sagatavojušas mūsu skolas skolotājas. Šīs grāmatas veidotas tā, lai bērni pietiekami daudz varētu strādāt arī mājās kopā ar tēti vai mammu.

Mazākās grupiņas bērni dienu sāka ar rotaļām, dzejoļu skaitīšanu un alfabēta pirmo burtiņu nosaukšanu. Bet pēc tam mēs ķērāmies pie lielā dārzeņu un augļu groza. Katrs bērns varēja no groza izņemt kādu auglīti vai dārzeni, pateikt tā vārdiņu un tad nest, un likt galdā. Visčaklāk šo darbiņu veica pats jaunākais mūsu skolas bērns – Edvarda divgadīgais brālītis Ralfs.

Tikmēr lielie bērni runāja par Miķeļiem – rudens saulgriežu laiku, augļiem, dārzeņiem un maizītes tapšanu. Bērni varēja nogaršot Latvijā ceptu maizi un aplūkot īstas rudzu, kviešu un miežu vārpiņas, kā arī auzu skaras un linu pogaļas, kas vestas no Latvijas laukiem.
Šogad skoliņā bijām izveidojuši Miķeļdienas tirdziņu, kur par zīļu, kastaņu, riekstu un sēkliņu naudām bērni varēja iegādāties dažādus dārzeņus un augļus. No iegādātajiem kartupeļiem, burkāniem, āboliem, sēnēm, ķirbjiem, zirņiem un citām dabas veltēm bērni veidoja zvēriņus, kuģus, cilvēciņus un visādas fantastiskas radības (bērnu darbiņi) .

Paldies Andra mammai Agitai par lielisko iejušanos ‘tirgus sievas’ lomā! Nepārdots nepalika nekas! Kristiāns vēl mājas sajūsmināts stāstīja tētim, kā par pieciem kastaņiem nopircis veselu burkānu bunti. Bet tas jau bija tirgus dienas beigās – lielajā izpārdošanā. Sākumā dārzeņu cenas, protams, bija augstākas.

Dienas otrajā pusē mācības turpināja vecākās un vidējās grupas audzēkņi.

Vecākā grupiņa iepazinās ar jaunajiem mācību materiāliem, ko izmantosim latviešu folkloras un literatūras stundā. Pirmajā pusgadā bērni mācīsies latviešu folkloru (tautasdziesmas, teikas un pasakas), bet otrajā pusgadā apgūs skaistākos un pazīstamākos dzejoļus latviesu bērnu literatūrā, kā arī iepazīsies ar Annas Brigaderes lugu „Sprīdītis”. Bet pašā pirmajā nodarbībā mēģinājām noskaidrot, ko tad mēs saucam par folkloru un ko – par literatūru.

Latviešu valodas stundā vidējās grupas bērni šogad mācīsies latviešu valodas gramatiku un attīstīs latviešu valodas runas prasmi, runājot par sevi (savu ķermeni, apģērbu, vaļaspriekiem) un savu tuvāko apkārtni (māju, ģimeni un tamlīdzīgi).

Uz katru reizi kāds no bērniem sagatavos arī īpašu stāstījumu – „Kas manā maisiņā”? Lai stāstīšana par sevi ritētu raitāk un arī aizraujošāk, bērni varēs paņemt līdzi no mājām pāris pašu raksturojošas vai pašam mīļas lietiņas. Pirmajā nodarbībā šādi ar sevi iepazīstināja skolotāja Aija, bet nākamreiz mēs uzzināsim, ko gan maisiņā saliktās lietas mums pastāstīs par Jasmīni.

Latvijas ģeogrāfijas pirmajā nodarbībā mēs mācījāmies atrast Latviju pasaules, Eiropas kartē, kā arī uz globusa. Uzzinājām pie kādas jūras Latvija atrodas. Un tad iesākām tēmu – Latvijas novadi, par kuriem plašāk runāsim nākamajās nodarbībās.