Nāc nākdama, Lieladiena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.
Dienu pirms Lieldienām mēs pulcējāmies Roterdamā, lai kopīgi svinētu šos pavasara svētkus.
Kad bērni kopā ar Helgu bija pārrunājuši to, kas ir Lieldienas, kā mēs tās svinam un kāpēc mēs tās svinam, ķērāmies pie Lieldienu koka rotāšanas. Koku zaros mēs sakārām iepriekš izpūstas un nokrāsotas oliņas, greznojot tās ar dzīpariņiem un salmiem. Šogad mācījāmies veidot arī jaunus rotājums – jaukus putniņus no zāles, salmiem un zariņiem, ko iekārt Lieldienu kokā vai izmantot telpas rotāšanai. Ja oliņu greznošana un iekāršana koku zaros pamatā bija bērnu ziņā, tad putnu gatavošana īpaši aizrāva bērnu vecākus.
Pēc rotājumu veidošanas mēs ķērāmies pie pašu oliņu krāsošanas, izmantojot līdzpaņemtās sīpolu miziņas, graudiņus un dažādus ziedus un lapiņas, ko rūpīgi aptinām oliņām apkārt. Tad, kamēr oliņas vārījās un krāsojās lielajā katlā, mēs devāmies dārzā.
Lai saulītei vieglāk pakāpties pie debesīm un lai vasarā mazāk kož odi, visi bērni kā nākas izšūpojās šūpolēs. Mēs sacentā-mies arī (koka) oliņu ripināšanā un gājām rotaļās.
Īpašs uzdevums bija paredzēts lielākajiem bērniem. Dārzā oliņu meklēšanas vietā viņiem vajadzēja atrast dažādas puķes un arī mācēt tās nosaukt vārdā. Tāpat bērniem vajadzēja atpazīt dažādu putnu attēlus un salikt pareizā secībā vairāku tautasdziesmu rindas.
Izdzīvojušies pa lauku, devāmies atkal iekšā, lai skatītos, kādas tad sanākušas mūsu krāsotās oliņas. Tam sekoja olu kaujas, un, protams, arī pašu oliņu apēšana.
Liels prieks mums bija par tuvākiem un tālākiem ciemiņiem, kas vēlējās šīs Lieldienas nosvinēt kopā ar mums. Paši tālākie ciemiņi bija atbraukuši no Zviedrijas – Kate ar mammu Zandu (foto) un tēti Pēteri. Zanda ir strādājusi latviešu skolā Dānijā un tagad šo skaisto un grūto darbu turpina Zviedrijā.
Vienā no pirmajām īsti vasarīgajām dienām mēs devāmies pārgājienā. Tā kā daži diegabikši vēl ir pavisam mazi un nav lieli staigātāji, mēs apmeklējām lauku sētu bērniem.