Turpinot jau rudenī aizsākto tēmu par cilvēka ķermeni un veselību, sociālo zinību stundā lielākie bērni kopā ar skolotāju pārrunāja pamatlietas, kas mums būtu jāievēro lai neslimotu – brīvo laiku pavadīt arā, nevis pie televizora, ēst veselīgus ēdienus, vingrot, sportot, ievērot ķermeņa higiēnu, labi izgulēties, dzert ūdeni, apmeklēt ārstu, kad nepieciešams…. Nosaucām mums zināmos sporta veidus, mācījāmies nosaukumus arī pārtikas produktiem un apğērbam.
Dabas zinību stundā runājām par gada iedalījumu gadalaikos un mēnešos un mācījāmies arī pareizi uzrakstīt visu divpadsmit mēnešu nosaukumus. Kopā izpētījām dažādu dabas parādību attēlus un, tā kā diena bija ļoti vējaina, mēģinājām arī paši uzzīmēt vēju.
Arī ar mazākajiem bērniem mēs šoreiz runājām par cilvēka ķermeni. Skaitījām pirkstiņus sev, skolotājai un Annas lellītei Līzei, centāmies runāt ‘caur degunu’, dimdinājām kājas, ar skaitāmpantiņa „Viens pa ceļu gāja” palīdzību mācoties, kura tad mums ir labā un kura – kreisā kāja, kā arī izdziedājām dažas dziesmiņas, kas saistītas ar mūsu ķermeni.
Noskaitījuši jauko vannā likšanas dzejolīti „čiku pliku, čiku pliku, pliku puiku vannā liku …”, mazie bērni paši ķērās pie cilvēciņu zīmēšanas.
Otrā lielā nodarbība mazajā grupiņā bija par gadalaikiem. Pēc dabas ainavu attēliem centāmies atsķirt, kas tas ir par gadalaiku – pavasaris, vasara, rudens vai ziema. Protams, visvairāk uzmanības pievērsām ziemai un tās priekiem. Daudzi bērni aizrautīgi stāstīja, kā viņiem paticis lielais sals un uzsnigušais sniegs – slidinājušies pa ledu, visi kanāli, upes bijušas aizsalušas, varējuši pikoties, braukt ar ragaviņām, un daži pat bija pamanījušies uzcelt sniegavīrus. Tie bija īsti ziemas prieki šeit Holandē janvāra pirmajās nedēļās. Diemžēl tādas ziemas te ir reti un ilgi nenoturas, un līdz mūsu skolas reizei viss sniegs jau bija nokusis. Tomēr tas mums netraucēja uzcelt sniegavīrus. Mēs, šņākdami un pūzdami, tos cītīgi meistarojām no papīra un līmes, piezīmējot gan slotas kātus vai žagarbunti rokā, cepuri vai spaini galvā, acis, degunu un smaidu tik platu, kāds nu mums attiecīgi katram bija noskaņojums!
Latviešu valodas stundā vidējā grupiņa mācījās prievārdus, ar kuru palīdzību mēs varam pateikt, kur kaut kas atrodas. Lai labāk apgūtu šos vārdiņus, mēs, sekojot skolotājas rādītajam, mēģinājām pateikt, kur paslēpies ābols – uz, aiz, pie, zem groziņa, vai groziņā iekšā, un arī paši rādījām, kur gan atrodas akmentiņš, ja tas ir, piemēram, uz, aiz vai zem auduma gabaliņa.
Vecākās grupas bērni pildīja dažādus gramatikas uzdevumus, mācījās par vārdu un tā sastāvu. Un lasīja fragmentus par ziemu no Jāņa Jaunsudrabiņa „ Baltās grāmatas”.
Latvijas ģeogrāfijā mācījāmies par Latvijas pilsētām un galvaspilsētu Rīgu. Katrs bērns pastāstīja, kurā Latvijas pilsētā dzīvo viņa vecvecāki vai kāds cits radinieks un kurās Latvijas pilsētās viņi ir bijuši. ‘Apceļojām’ kartē radiniekus Liepājā, Sabilē, Engurē, Ainažos, Salacgrīvā Rīgā, Jelgavā, kā arī Ludzā un Krāslavā. Rīgā vairāki bērni ir bijuši Brīvdabas muzejā, Zooloğiskajā dārzā, Leļļu teātrī, un visi kā viens zināja teikt, ka Rīgas centrā atrodas Brīvības piemineklis.
Vēstures stundā vecākās grupas bērni klausījās par Jaunajiem laikiem Latvijas vēsturē – par laika posmu no XVI gadsimta vidus līdz XIX gadsimta pirmajai pusei. Šajos pāris gadsimtos par ietekmi Latvijas zemēs cīnījušās dažādas varas – vācieši, krievi, poļi, zviedri. Runājām gan par daudzajiem kariem, gan arī par latviešu zemnieku stāvokli, proti, par dzimtbūšanu un tās atcelšanu. Pieminējām arī Kurzemes hercogu Jēkabu, kam savulaik piederējušas divas kolonijas tālu no Kurzemes krastiem. Interesanti bija atklāt, ka zināmā laika posmā Tobago salu savā starpā dalījuši kolonisti no Kurzemes un tā laika koloniju lielvalsts – Nīderlande.
Meistarošanas stunda šoreiz bija saistīta ar ziemu un putniņiem, kam ziemā un jo īpaši sniegā ir grūti atrast sev barību. Mēs mācījāmies taisīt čiekuru barotavas, kurās putni var mieloties ar dažādiem graudiem un sēkliņām. Lai šī barība turētos pie čiekura, čiekuru vispirms apviļājām izkausētās taukvielās un tikai tad – aplipinājām ar sēklām un graudiem. Tas bija patīkami ķepīgs un lipīgs darbiņš. Vairāki mazie bērni pamanījās taukainos pirksteļus nolaizīt, tā nogaršojot arī dažu labu sēkliņu. Pagatavotos kārumus katrs varēja ņemt uz māju, lai iekārtu savā dārzā, tuvējā parkā vai mežā. Lai nu putniņiem garšo!
Dienas otro daļu mēs sākām ar „Bērnu žūrijas 2008” dalībnieku apbalvošanu. Pavisam Bērnu žūrijā šogad ir piedalījušies septiņi mūsu skolas bērni – Nadīne, Jasmīne, Mišele, Emīls, Andris, Anna un Kristiāns. Lai atzīmētu lasīšanas maratona noslēgumu, bijām sarīkojuši arī nelielu bērnu zīmējumu izstādi ar zīmējumiem, ko iedvesmojušas izlasītās grāmatas.
Visi bērni, kas šogad piedalījās lielajā lasīšanas darbā, saņēma arī jaukas dāvaniņas no Bērnu literatūras centra – krekliņus vai auduma maisiņus, uz kuriem rakstīti vairāku Latvijas bērnu izteikumi par grāmatām un to lasīšanu, kā arī atstarotājus ar Bērnu žūrijas emblēmu. Paldies visiem bērniem, kas sadūšojās šim grūtajam darbam un arī godam to paveica! Ļoti ceram, ka piedalīšanās Bērnu žūrijā mūsu skoliņā kļūs par tradīciju un ka jau nākamgad dalībnieku skaits būs lielāks!