Sēņošana blēņošana
Skaistā septembra svētdienā mēs devāmies uz mežu, lai nodotos sēņošanai un cita veida blēņošanai.
Mežs bija pilns ar bērzu lapu dzeltenām bērzlapītēm. Ejot pa ‘taciņu blaciņu’, atradām ne vienu vien ‘beciņu peciņu’, ko ar ‘nazīti kazīti’ nogriezām – ‘šņiks šņaks’ un ielikām ‘groziņā doziņā bliks blaks’!
Kad groziņi bija puslīdz pilni, mēs sameklējām saulainu meža pļaviņu, kur apmesties un sarīkot pikniku. Piknika galdam mammas bija sarūpējušas latviešu rupjmaizi, ceptas siera maizītes, dažādus tradicionālos salātiņus, (pēc vecmāmiņu receptēm ceptas) ābolmaizes, ābolkūkas, ābolu tortes un citus gardumus.
Paēduši pusdienas, mēs ķērāmies pie zaru mājas celšanas. No visām malām tika savilkti milzīgi zari, kas bieži bija divreiz garāki par pašiem vilcējiem… Mājiņas sienas mēs nostiprinājām un ‘siltinājām’ ar sūnām un zemē atrastiem priežu mizu gabaliem. Tā kā palīgā nāca gan mammas, gan tēti, zaru māja sanāca tik liela, ka tajā pietika vietas visiem diegabikšiem!
Mācījāmies mums jaunu, bet skaistu rotaļu „Caur sidraba birzi gāju”, izdejojām „Plaukstiņpolku”, „Tūdaliņ tāgadiņ”, parādījām veiklību un lokanību lienot cauri „vecajam Rīgas tiltam”, kā arī, protams, neaizmirsām mazo bērnu mīļo rotaļu „Kas dārzā”. Liela jautrība bija „Jautrajā ballīte”, kuru rīkoja ne tikai taurenīši, zirneklīši un gliemezīši, bet arī tīģeri, vāveres, vilki, vistas un dinozauri! Izvingrināti tika vēderiņi, kājiņas, rociņas un pat kakliņi, un zobiņi. Šī rotaļa īpaši patika mammām (:
Diena bija saulaina, silta un tik daudz prieka pilna, ka pat ērces mūs nenobiedēja, lai mēs nākamgad atkal visi kopā dotos sēņot, blēņot!
