Oktobris

Oktobra tikšanās reizi mēs iesākām ar mīkliņas gatavošanu un maizīšu cepšanu. Šoreiz izmantojām arī saulespuķu sēkliņas, ar kurām rotātās maizītes pārtapa par maizīšu ežiem, zivīm, čūskām, zobeniem un pat citplanētiešiem. Kad visas maizītes bija nonākušas krāsnī un ‘krāsnij mute ciet’, mēs sākām nodarbības grupiņās.

Paši mazākie bērni zīmēja krāsainu rudeni uz baltas lapas, uz kuras „ uzkrita” pavisam īsta rudens kļavas lapa. Lielu jautrību sagādāja rotaļāšanās ar kastaņiem, kā arī prieks bija par sauli, mākoņiem un taureni, kas tika izveidots no kastaņiem.
Arī vidējās grupas bērni ne tikai runāja par rudeni, bet arī centās to uzzīmēt – ar krāsainām lapām, lietu un sēnēm, aizlidojošiem gājputniem un zirnekļiem. Bērni paši iejutās zirneklīšu lomā un izveidoja zirnekļu tīklu. Lasījām iemīļoto Zanderes dzejolīti „ Sēņošana blēņošana’, kuru gandrīz visi zinājām jau no galvas, atceroties no iepriekšējiem gadiem. Dziedājām dziesmiņas par mākoņiem, lietu un krāsām. Pēc tam mēs runājām par cilvēka ķermeni un nodziedājām dziesmiņu par rūķu mammu Annu, kas rūķu papum lika nomazgāt acis, ausis, muti un ‘snīpi’ (Gerhards uzreiz zināja, ka ‘snīpis’ tas pats deguns vien ir!). Nosaucām vēl citas ķermeņa daļas, un tad katrs bērns uzzīmēja jauku cilvēciņu. Pārrunājām arī to, ko mēs velkam mugurā dažādos gadalaikos, un sašķirojuši veselu kaudzi drēbju ziemas un vasaras drēbēs, secinājām, ka ziemas apģērba ‘kalns’ ir daudz lielāks par vasaras drēbju ‘kalniņu’.

Vecāko bērnu grupā pirmā dabas zinību nodarbība bija veltīta tēmai ‘vielas un to maisījumi’. Noskaidrojām, ko sauc par ķermeni un ko par vielu, kas ir tīras vielas un kas – vielu maisījumi, kādas vielas mēs saucam par materiāliem un ko no tiem gatavo. Bet praktiskajā daļā bērniem vajadzēja noteikt vielu īpašības – krāsu, smaržu, konsistenci un, ja iespējams, garšu – dažādām vielām (piemēram, mālam, ūdenim, medum, vaskam, cukuram, smiltīm utml.). Visvairāk laika bērniem prasīja medus garšas noteikšana – tas tika ‘nogaršots’ tik ilgi, līdz trauciņš bija pavisam tukšs.
Bet otrā nodarbība lielajiem bērniem bija veltīta rudens tēmai. Gatavojoties rudens pārgājienam mēs iepazināmies ar kokiem, veicot darbiņu, kur vajadzēja katram kokam atrast tā lapu un augli.

Pusdienu pauzē katrs varēja apēst tikko no krāsns izņemto pašu veidoto maizīti ar saulespuķu sēkliņām iekšā. Pēc pusdienu pauzes un izskraidīšanās pa lauku – diena bija tik silta un saulaina! – lielākie bērni atgriezās pie mācībām, bet mazākie dziedāja dziesmiņas un gāja rotaļās. Dienas beigās mēs visi nodevāmies meistarošanai. To sākām ar kastaņu pūķu gatavošanu no kastaņiem, dzijas un krāsainām kreppapīra lentēm. Pūķi izdevās tiešām krāšņi un, pamesti gaisā, skrēja, svelpdami un košās astes plivinādami! Bet pēc tam, kamēr mazākie bērni (un gandrīz visi puikas) turpināja lidināt pūķus, skatoties, kurš no tiem aizlidos augstāk un tālāk, meitenes (un Lūkass) ķērās pie vēl viena darbiņa un no kļavu lapām izveidoja daudz mierīgākus un lēnākus dzīvnieciņus – kļavu lapu ežus.