Novembris

Maza mana tēvuzeme Divu roku platumā, Mīļa mana tēvuzeme Divu roku siltumā, Dziļa mana tēvuzeme Visa mūža garumā.  /K.Skujenieks/ Novembra tikšanās reizē mēs svinējām Latvijas dzimšanas dienu. Izkāruši Latvijas karogu, kopā sanākšanu, kā parasti, iesākām ar maizītes cepšanu. Šoreiz no mīklas mēģinājām pīt ‘tautumeitu bizītes’ jeb pīnes un taisīt kliņģerus, ko likām krāsnī, dāsni nobērtus ar cukuru un kanēli. Pēc tam katrs bērns uztaisīja savu sarkanbaltsarkano karodziņu, un kad karodziņi bija gatavi, visi kopā nodziedājām Latvijas valsts himnu. Dienas gaitā bērni izveidoja Latvijas kontūru, kā nu katram tas izdevās, un tad to izkrāsoja tādās krāsās, ar kādām katram Latvija saistās, tā, kā katrs Latviju izjūt. Pēc dziesmu dziedāšanas mēs mācījāmies jaunu deju – „Plaukstiņpolku”. Tā kā Nīderlandē bērni reti kad dejo tautas dejas, tad deju mācīšanos nācās sākt ar pašiem pamatiem – palēcienu un polkas soļa mācīšanos. Labi, ka palīgā nāca un dejotājiem pievienojās Martas un Edvarda ciemiņi no Latvijas, ar kuriem kopā nodejojām arī „Tūdaliņ, tagadiņ”. Pēc kārtīgas dejošanas un izskriešanās pa lauku, devāmies pie svētku galda, kuram mammas bija sarūpējušas speķa pīrādziņus, saldos ‘žagariņus’, vafeļu tortīti, latviešu rupjmaizi, sieru ar ķimenēm un citus vai nu pašu ceptus, vai no Latvijas vestus labumus. Ja jau Latvijas dzimšanas diena, tad ar tipiskiem latviešu kārumiem! Dienas nobeigumā kopā noskatījāmies Latvijā tradicionālo ‘visu svētku filmu’ bērniem – „Emīla nedarbi”.