Oktobris

Oktobra nodarbībā Jēcis ar mazajiem draugiem priecājās par atnākušo rudeni un pārrunāja, kādas dabas parādības, kā arī citas iezīmes ir raksturīgas rudenim - vējš, lietus, krāsainas lapas utml. Bērniem bija iespēja pašiem radīt vēju, iztēloties lietu un slēpties zem lietusarga, kā arī paslēpties aiz krāsainām rudens lapiņām, dziedot dziesmiņu un dejojot. Pēc tam bērni rudens lapās atrada mazu dzīvnieciņu - ezi, kurš pastāstīja, kā viņš rudenī vāc sēnes, ābolus un citus gardumus, lai gatavotos ziemas miegam. Tāpēc pirmās dienas daļas noslēgumā bērni uz papīra paši krāsoja, izgreznoja un aplīmēja ezīti ar āboliem, sēnēm, lapiņām un citiem labumiem. Gatavojoties rudens uzvedumam, skolotāja Gunita ar mazajiem bērniem izdziedāja dažādas dziesmas un gāja rotaļās, kas vēlāk pēcpusdienā tika atrādītas vecākiem, darbojoties kopā ar pārējiem skoliņas bērniem. Savukārt otrajā dienas daļā pie skolotājām Intas un Diānas bērni spēlēja gan pirkstiņu rotaļas, gan gāja rotaļās aplītī, dziedot un izdejojot dziesmiņu par rudens veltēm. Vidējās grupiņas bērni bija sagatavojuši savu mājas darbu “ Kas manā skolas maisiņā?” Ar lielu interesei klausījāmies stāstītajā un vērojām kā no diegabikšu skolas maisiņiem tika ņemtas ārā  - sporta nodarbību botas, jostas, hokeja ripa, peldēšanas piederumi, dejošanas tērpi un pat Beverīnas daiļslidošanas slida, mīļākās grāmatas, mīļākās rotaļlietas, ģimenes fotogrāfijas, Gerharda bungu sitamie kociņi, Annas skriešanas medaļa, arī ābols, jo Kristapam uzvārds ir – ābolsJ. Vispilnākie maisiņi bija Armandai, Dafnei un Liliānai, kā jau īstām mazām dāmām, kurām patīk arī pucētiesJ Tā mēs vairāk uzzinājām par diegabikšu ģimeni, mīlulīšiem – mājdzīvniekiem un diegabikšu vaļaspriekiem.  Vecākā grupiņa gan atsvaidzināja atmiņā jau zināmo, gan apguva jaunas zināšanas par Latvijas ģeogrāfiju - valsts novietojumu Eiropā un reģionā, robežām, reljefa lielformām, dabas bagātībam, klimatu, upēm un ezeriem, ka arī apguva pamatfaktus par valsts iedzīvotājiem, administratīvo iedalījumu, lielākajām pilsētām, un Latvijas iesaistīšanos un darbu nozīmīgākajās starptautiskajās organizācijās (ES, NATO, ANO, Baltijas Padomē). Stundas noslēgumā skolēni noskatījās īsfilmu "Meet Latvia: Geography" latviešu valodā, tādējādi gūstot arī vizuālu priekštatu par stundā pārrunāto. Vēstures stundā runājām par sarežģīto laiku, kādā Latvijas valsts radās un izveidojās – par pirmā pasaules kara beigām, par Latvijas dibināšanu un brīvības cīņām. Attēlos aplūkojām arī vienīgo fotogrāfiju , kas saglabājusies no Latvijas valsts proklamēšanas brīža 1918.gada 18.novembrī. Skolotāja pastāstīja par to, cik asprātīgi padomju okupācijas gados šo fotogrāfiju slēpusi fotogrāfa Viļa Rīdzenieka ģimene. Šis stāsts sasaucās ar Annas dzimtas stāstu par to, kā viņas vecvecāki Pārdaugavas mājas bēniņos padomju okupācijas laikā slēpuši Latvijas karogu. Savukārt Loreta stāstīja par vectēva atmiņām no barikāžu laika, par ko runāsim janvāra nodarbībā. Šajā reizē bērni uzstājās ar rudens uzvedumu, ko veidoja latviešu tautasdziesmas un dažādas dziesmas par rudeni. Par uzveduma noformējumu bija parūpējušies vidējās grupiņas bērni, kuri kopā ar skolotāju Helgu bija izveidojuši dažādus kokus – bērzus, ozolu, kļavu un priedi, salīmējot zaros attiecīgo koku lapiņas vai skujas.  Mēs dziedājām ar visām kustībām, spēlējām orķestrī, gājām rotaļas un lielākie bērni pat nenobijās padziedāt solo. Rudeni mēs apdziedājām, sākot no kartupeļiem un citiem rudens labumiem, līdz pat čaklajiem meža iemītniekiem. Mazākās vāveres un zaķi lēkāja un vāca rudens veltes ar dziesmiņu "Zaķītis pa mežu lec" un "Rudenī" palīdzību. Noskaidrojām, ka kartupeļus var atrast maisos Rīgas tirgū, un palīdzējām adīt lellei jaku ar kārtīgu tamburīnu, grabuļu, trijstūru un dažādu pūšamo instrumentu palīdzību. Varat iedomāties paši, cik raiba un skaista sanāca lelles jaka! Lielākās grupas bērni sāka savu priekšnesumu ar visai sarežģīto un pantiem bagāto dziesmu "Man bij' dziesmu vācelīte". Mēs brālīgi sadalījām visus 7 pantus, lai katrs varētu parādīt savu muzikalitāti ar nelielu solo dziedājumu. Pēc tam mums sanāca pavisam jauks kopdziedājums par palaidnīgo rudentiņu. Izdejojām un izdziedājām kopīgi latviešu tautas dziesmiņu "Cipu capu vāverīte" un neizsmeļami daudz dārzeņu un citu rudens bagātību audzējām dārzā un lasījām mežā nelielajā sacensībā starp meitenēm un puikām "Kopā, kopā kaimiņu meitas/puiši". Sacensību vajadzēja beigt laika trūkuma dēļ un nevis tāpēc, ka nebūtu vairāk ko vākt un atrast rudenī. Dienas nobeigumā mēs sarīkojām rudens dārzeņu un augļu tirgu, un no nopirktajām rudens veltēm veidojām visdažādākos zvēriņus, cilvēciņus un citas lietas.