Oktobris

Oktobra nodarbība mums pagāja rudens zīmē. Mazākajā grupiņā bērni ne tikai runāja par vēju, lietu, mežu, sēnēm, kokiem un koku lapām, bet pat varēja ar tām no sirds izspēlēties. Lapās bija paslēpies mazs rotaļu ezītis, un par viņu mēs nodziedājām dziesmiņu „Ežuks”. Izlasījām un izspēlējām I.Zanderes „ pasaciņu asaciņu par sēņošanu blēņošanu” un  pēc tam mācījāmies burtiņus, kas veido vārdu „Rudens”, ko visi kopā arī salikām. Otrajā nodarbībā mazie bērni mācījās dažādus apģērba nosaukumus. Mēs sarīkojām īstu veļas dienu, kur katrs bērniņš varēja uzkārt uz ‘veļas auklas’ kādu apģērba gabalu, gan mācoties nosaukt to vārdā, gan arī mācoties tikt galā ar piņķerīgajiem knaģīšiem. Noklausījāmies un arī paši izdziedājām dziesmiņu „Lelles jaka”, kā arī apguvām burtiņus – „L” un „E”, kas veido vārdiņu „lelle”. Arī meistarošanas stundiņa mazajiem bērniem bija saistīta ar apģērbu. Katrs bērns saņēma papīra lellīti, kurai varēja uzzīmēt sejiņu, pielīmēt dzijas matiņus un tad izvēlēties tai auduma krekliņu un bikses vai svārkus. Lielākie bērni dienas pirmajā pusē apguva dažādu profesiju nosaukumus un mācījās arī pateikt, kā sauc to darbiņu, ko dara katra bērna mamma un tētis. Bet pēc tam arī lielākajā grupiņā runājām par rudeni. Nadīne, Luīza un Anna veica patstāvīgu darbu – no līdzpaņemtajām grāmatām un attēliem meitenēm vajadzēja savākt informāciju par kokiem, ar ko pēc tam viņas iepazīstināja visu grupu.  Tikmēr tie bērni, kuriem latviešu valoda nav tik raita, mācījās vārdiņus, kas saistīti ar rudens tēmu. Pēc pusdienu pauzes kopīgi izlasījām „Bērnu žūrijas 2009” grāmatu „Trakulīte sandalīte”, kuras autore ir M.Cielēna un kurā ietverti dzejolīši „maza bērna ģērbšanai, ēdināšanai, guldināšanai un samīļošanai”. Dienas otrajā pusē latviešu valodas stundā vidējā grupiņā runājām par ķermeni, mācoties pateikt, cik mēs esam gari, cik smagi, kāda ir mūsu acu vai matu krāsa, un runājām arī par to, kā mēs uztveram pasauli ar dažādiem maņu orgāniem. Jasmīne bija sagatavojusi jauku un interesantu stāstījumu par sevi „Kas manā maisiņā”, kurā bija gan mammas dzintara krelles no Latvijas, gan Jasmīnes džudo josta, gan tēta arābu tradicionālais apģērbs – žeļeba. Pēc tam vidējā grupiņa sauca vārdus, kas sākas ar latviešu alfabēta patskaņiem un mācījāmies šos vārdus arī pareizi uzrakstīt. Lasījām arī  Zanderes dzejoli „Burtu tārpiņš” Vecākā grupa Latvijas ģeogrāfijas stundā runāja par Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, saņemot arī mājas darbu – par šo tēmu atrast vairāk informācijas un pastāstīt nākamajā nodarbībā. Bet latviešu literatūras un folkoras stundiņas tēma šoreiz bija tautasdziesmas, tā ka lielākā nodarbības daļa pagāja – kā jau šādai tēmai pienākas – dziedot! Dienas beigās visi lielie bērni veidoja kļavu lapu lellītes, no kurām dažas, varbūt gaidāmo helovīna svētku ietekmē, kļuva par lapu raganiņām. Bet tas vēl nav viss ko mēs darījām oktobrī. Nākamajā nēdēļas nogalē trešdaļa diegabikšu ar vecākiem devās uz Naimēgenes mežu sēņot blēņot. Mežā varējām ne tikai aplūkot kokus, par kuriem mācījāmies nodarbībā, bet arī pa tiem kāpelēt. Laiks bija vienkārši pasakains. Devāmies arī pāris rotaļās, bet visvairāk mums šoreiz patika blēņoties, un izrādās, ka arī tā var atrast kādu sēni. Ar dažām beciņām groziņā uz māju devās Andris, lai mājās kopā ar mammu un vecāko brāli varētu mieloties ar sēņu blēņu mērci.