Decembris

Ziemassvētki sabraukuši Rakstītām kamanām. Eita, bērni, saņemiet Basajām kājiņām. Ziemassvētku svinēšanu mēs sākām ar Ziemassvētku rotājumu gatavošanu. Lielākie bērni gatavoja puzurus, bet mazākie – saulītes un zvaigznītes no salmiem un dzijas vai kartupeļiem, smilgām un vārpiņām. Kad eglīte bija izrotāta, kopā ar vecākiem nodziedājām „Ak, eglīte”, noklausījāmies Ziemassvētku stāstu par lielo brīnumu – Kristus bērniņa piedzimšanu un izdziedājām vēl pāris tradicionālās Ziemassvētku dziesmas. Un tad bija pienācis brīdis, ko daudzi bērni gaidīja visvairāk, varbūt pat vairāk par dāvanu saņemšanu, jo piparkūku cepšana ir un paliek viens no jaukākajiem brīžiem Ziemassvētku svinēšanā! Kad visas pannas ar piparkūkām bija saliktas krāsnī, atkal varējām dziedāt dziesmas un gaidīt ķekatniekus! Ar īstu bluķi un lielu troksni pie mums ieradās Budēļtēvs, Lielā Sieva, Kaza, Zirgs un Lācis. Daži mazākie bērni pat sabijās no šī jautrā bara. Bet, kā zināms, no budēļiem jeb ķekatniekiem baidīties nevajag, jo Ziemassvētos viņi iet no vienas mājas uz otru, lai nestu svētību un aizdzītu nelaimes un slimības. Budēļtēvs pārbaudīja istabu tīrību un nopēra visus ‘mājiniekus’, lai mums tiek svētība un veselība nākamajam gadam. Un tad Lācis, Āzis un Zirdziņš rādīja, ko prot, un mēs kopā ar tiem izdejojām un izdziedājām tādas dziesmas un rotaļas kā „Danco lāci”, „Kur tad tu nu biji āzīti manu” un „Kur guļ Ziemassvētki”. Pa ceļam pie mums ķekatnieki bija satikuši Ziemassvētku rūķīti, kas Lācim uzticēja mums atnest un izdalīt dāvanas! Pie dzejoļu skaitīšanas vai dziesmiņu dziedāšanas vairākiem bērniem palīgā nāca mammas, kas bieži bija ne mazāk satraukušās par saviem mīluļiem. Kad šis atbildīgais mirklis bija garām un dāvaniņas veiksmīgi saņemtas un izpakotas, visi devāmies pie svētku galda. Skaitījuši netikām, bet gan jau divpadsmit dažādi ēdieni galdā bija, ieskaitot Ziemassvētkos tradicionālos zirņus ar speķi, sautētos kāpostus, pīrāgus un piparkūkas. Pēc tam devāmies laukā, ņemot līdzi bluķi. Saskaņā ar latviešu ticējumu, šādam bluķim jālec pāri, lai visas nelabās domas un niķi paliek bluķī un vēlāk tiek sadedzināti. Tā kā visi bērni pamatīgi izlēkājās pāri bluķim, tad skaidrs, ka nākamgad mums skolā būs vieni vienīgi paibērniņi. Bet nezin, kā nākamajā gadā būs ar mammām un tētiem, kas tā arī pāri bluķim nepārlēca, atrunājoties ar to, ka viņiem niķu nemaz nav ... Laukā izspēlējām arī vairākas mums zināmās rotaļas. Paldies Agitai, Līgai, Ilzei, Lienei un Robertam par iejušanos ķekatnieku lomās, kā arī īpašs paldies Dzintrai, kas bija uzņēmusies saimnieces pienākumus! Prieks bija mūsu vidū atkal redzēt Irēnu Ālerses kundzi, un arī Latvijas vēstnieci Nīderlandē Sanitu Pavļutu-Deslandes ar vīru un bērniem. Pirmo reizi uz skolu bija atvesta arī Māra mēnesi vecā māsiņa Laura. Kā ierasts, Ziemassvētku svinēšanu mēs nobeidzām ar brīnumsvecīšu dedzināšanu, lai šīs mazās gaismiņas padarītu gaišāku šo tumšo laiku un atgādinātu par to, ka šajos svētkos saulīte atkal pagriežas uz gaismas pusi.