Oktobris

Oktobrī uz skolu devāmies ar pilnām kabatām kastaņu un zīļu. Pa ceļam salasījām arī košās rudens lapas, ar kurām draiskojas ne tikai bērni, bet arī vējš.
Mazākās grupiņas bērniem šī bija īsta krāsu un lapu diena. Aplūkojuši dažādas kļavu lapas un nosaukuši tajās redzamo dzelteno, zaļo, sarkano un oranžo krāsu, mēs mācījāmies atpazīt arī citas krāsas un meklējām savā apkārtnē to, kas būtu, piemēram, balts, zils, lillā vai brūns. Rozā krāsu vislabāk, protams, varēja parādīt Maira un Elīna, pie kuras šo krāsu varēja apbrīnot no matu stīpiņas līdz pat zeķītēm kājās. Pēc tam mēs no plastilīna veidojām varavīksnes.

Zināms, ka varavīksne pie debesīm parādās tad, kad saules stari iziet cauri ūdens pilieniem. Tad redzama skaista krāsu josla – no sarkani oranžas līdz pat violetai. Taču mūsu darbiņos var atrast arī varavīksnei neparastākas krāsas – kādas nu kuram mīļākas.

Iepazinušies ar krāsām, mazie bērni mācījās atšķirt arī dažādus kokus, aplūkojot to attēlus un klausoties arī tautasdziesmas par kokiem, kurās izcelts katram raksturīgākais. Runājot par ozolu, redzējām arī, cik dažādus un interesantus dzīvnieciņus var veidot no zīlēm.

Dziedāšanas un rotaļu stundiņā mācījāmies dziesmas par zvēriņiem – par lācīti, kaķīti un zaķīti, kā arī par ezīti. Izrādās, ka viens Ežuks bija paslēpies grozā zem līdzpaņemtajām kļavu lapām! Viņš kopā ar Kaķīti, Zaķīti, Lācīti, Vilciņu un citām roku lellītēm šajā mācību gadā mums palīdzēs mācīties daudzas dziesmiņas un rotaļas.

Tā kā rudens ir arī sēņu laiks, visi noklausījāmies jauko I. Zanderes “pasaciņu par sēņošanu un blēņošanu”, kurā stāstīts kā puisītim tuisītim gāja, sēņojot blēņojot.  Lai īsti izjustu rudens lapu prieku, mazie bērni mācību dienas beigās tās varēja mest gaisā, tā arī bez vēja palīdzības saceļot veselu lapu virpuli.

Lielākās grupas bērni sociālo zinību stundā runāja par cilvēka ķermeņa uzbūvi un mācījās dažādu ķermeņa daļu nosaukumus. Lai cik atšķirīgi mēs arī būtu pēc sava ārējā izskata – lieli, mazi, gari, īsi, tievi, resni -, mums visiem ir divas rokas, divas kājas, ausis, acis utml. Ar ķermeni mēs arī uztveram pasauli ap mums, un tas notiek ar dažādu maņu palīdzību, kuru nosaukumi latviešu valodā ne visiem bērniem ir labi zināmi. Lai nostiprinātu šīs zināšanas, bērni saņēma uz mājām pāris kopā ar vecākiem veicamus darbiņus.

Matemātikas stundā mēs pētījām kalendāra uzbūvi, pildījām dažādus uzdevumus un apguvām gada dalījumu gadalaikos, mēnešos, nedēļās un dienās. Mācījāmies dalīt veselo uz pusēm un tālāk – ceturtdaļās.

Dabaszinību stundā lielie bērni runāja par kokiem un to uzbūvi, apskatot arī īstu koku lapas, zarus un mizu. Katrs varēja zīmēt pats savu koku un censties zīmējumam pierakstīt visu koka sastāvdaļu nosaukumus. Mācījāmies arī atšķirt pašus pazīstamākos kokus – priedi, bērzu, ozolu, kļavu, kastaņu, liepu – un atpazīt to lapas pēc formas. Helga no Latvijas bija atvedusi skaistas koka lapiņas, kas veidotas ne tikai kāda noteikta koka lapu formā, bet arī no attiecīgā koka stumbra. Tās bērni varēja aptaustīt, ar pirkstiem izjūtot atšķirīgo lapu apveidus un mēģinot sajust dažādo koku atšķirīgās smaržas.

Ģeogrāfijas stundā vidējās grupas bērni iepazinās ar Latvijas novadiem, uzzinot kādas ir to atšķirības vēstures gaitā, saimniekošanas tradīcijās, latviešu valodas dialektos un tautas paražās. Savukārt Latvijas vēstures stunda vecākās grupas bērniem bija veltīta laikam, kad Latvijas teritorijā ieradās pirmie vācu tirgotāji, norisinājās cīņas starp krustnešiem un baltu ciltīm un veidojās Livonija. Spilgtu iespaidu par šo vēstures posmu mēs guvām, noklausoties R.Blaumaņa dzejoli “Tālavas taurētājs” un mācoties arī šī dzejoļa slavenākās rindas: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!”