Maijs

Maija otrajā svētdienā mēs svinējām Māmiņdienu. Mazākās grupiņas bērni dienas sākumā apguva dažādu mājlopu nosaukumus. Daudziem bērniem tādi vārdi kā zirgs, govs, aita un cūka nav sveši. Taču mēs mācījāmies nosaukt visu šo mājlopu ‘ģimenes locekļu’ vārdus, un ar tiem jau gāja grūtāk. Nav nemaz tik viegli atcerēties, vai teliņš ir govs vai ķēves bērniņš? Un kā tad sauc jēriņa tēti – par aunu vai āzi? Mācījāmies arī putnu un kukaiņu vārdus. Visvairāk putnu vārdus zināja Amēlija, tomēr neviens neatpazina pilsētā visbiežāk redzamos putnus – balodi un zvirbuli. Toties pūci Reinis vispār negribēja atzīt par putnu un pat pēc vairāku attēlu aplūkošanas teica, ka tas tomēr ir spoks. No kukaiņiem vislabāk bērni pazina taureņus, biti un bizbizmārīti. Kopā mēs izdziedājām un izspēlējām arī vairākas dziesmas par putniem un citiem maziem kustonīšiem – par cielavu, balodi, dzeguzi, cīruli, kā arī taureņiem, gliemežiem un zirneklīšiem.
Annas glezna
Pēc tam mēs mācījāmies apsveikuma dziesmiņas māmiņām, un tad bija pienācis laiks gatavot pašu apsveikumu – bērni ar guaša krāsām zīmēja uz audekla krāšņas puķes, ko dāvināt savām māmiņām. Kad apsveikumi bija gatavi, sveicām māmiņas, dziedot dziesmiņas, dāvinot glezniņas un arī mīļi mīļi māmiņas samīļojot! Lielākie bērni tikmēr arī gatavoja apsveikumus – skaistas glezniņas ar ziedošas ābeles attēlu. Šajā darbā viņiem palīdzēja Dzintra, kas bērnus pirms tam iepazīstināja ar latviešu vecmeistariem V.Purvīti un J.Rozentālu, kā arī viņu gleznām, kurās attēloti ziedoši pavasara koki. Tika pārrunāti arī jautājumi par krāsām un gleznošanas tehniku. Bērniem šī nodarbība ļoti patika, un domājam šāda veida nodarbības turpināt arī nākamajā mācību gadā. Pēc tam lielākā grupiņa runāja par gadalaikiem un īpaši par pavasari. Veicot vairākus praktiskos darbiņus, bērni mācījās arī putnu, kukaiņu un puķu uzbūvi. Ētikas nodarbības tēma šoreiz bija – „es esmu ..”. Bērni meģināja noformulēt, kas viņi ir attiecībā pret lielo un mazo pasauli: cilvēki, skolēni, klasesbiedri, draugi, māsas, brāļi utml. Vēstures stundā mēs aplūkojām pašu jaunāko Latvijas vēstures posmu – no 20.gadsmita četrdesmito gadu beigām līdz 21.gadsimta sākumam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Runājām par Latvijas atkārtotu okupāciju un ikdienas dzīvi Padomju Savienības sastāvā, kā arī pārmaiņām astoņdesmito gadu sākumā, kas noveda pie trešās atmodas.Nobeidzot šo mācību gadu, bērni varēja arī pārbaudīt savas šajā gadā iegūtās zināšanas ar spēles palīdzību, ko bija sagatavojusi Helga. Jautājumi bija iedalīti dažādās tēmās – dabas zinības, sociālās zinības, Latvijas ģeogrāfija, vēsture utml., un mēs palīdzējām viens otram atrast uz tiem pareizās atbildes. Dienas noslēgumā arī lielie bērni sveicas savas māmiņas svētkos, dāvinot glezniņas un dziedot apsveikuma dziesmas. Anna, Andris un Matīss bija sagatavojuši arī skaistas tautasdziesmas, ko noskaitīt māmiņām, savukārt Nadīne bija izvēlējusies divus garākus dzejoļus, ko nolasīja mums visiem priekšā.