Aprīlis

Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņu; Pats Dieviņš staigāja Pa zaļu zālīti. Lieldienu svinēšana mums šogad iekrita tieši tik skaistā, saulainā un ziedošā dienā! Arī svinētāju pulks bija lielāks kā parasti, jo mums pievienojās gan ciemiņi no Rīgas, gan arī latviešu ģimenes no Ženēvas un Hāgas. Dienas sākumā mēs no māla veidojām putniņus, Lieldienu zaķīšus, ligzdiņas, oliņas un visu ko citu, kas saistīts ar Lieldienām un pavasari. Pēc tam Helga pastāstīja mums par Lieldienām – šiem senajiem latviešu gadskārtu ieražu svētkiem, un pastāstīja arī par šo svētku svinēšanas tradīcijām. Svētku svinēšana parasti sākas ar telpu uzpošanu. Mēs savas telpas rotājām ar plaukušiem zariem, kuros sakārām jau iepriekš sīpolu mizās nokrāsotas oliņas, izmantojot rotājumiem arī krāsainus dzīpariņus un salmus. Pēc tam ķērāmies pie oliņu krāsošanas arī paši. Šim darbam mums bija nepieciešamas sīpolu mizas, graudiņi, lupatiņas un diegi. Kad oliņas bija rūpīgi ietītas sīpolu mizās un lupatiņās, varējām tās likt katlā, gaidīt, kad tās izvārīsies, un visbeidzot – tīt oliņas laukā un aplūkot katras īpašo krāsu un zīmējumu. Tad sekoja olu kaujas. Vienīgi tie, kam oliņas bija nokrāsojušās ļoti, ļoti skaistas, negribēja olu kaujās piedalīties. Rihards tā arī noprasīja: „Vai es drīkstu savu oliņu nesist?” Pēc svētku mielasta mēs visi devāmies laukā, Zviedru baznīcas plašajā, skaistajā dārzā. Jau no rīta tēti bija dārzā uzcēluši Lieldienu šūpoles, un mēs, devušies laukā, sākām lielo šūpošanos. Protams, visiem bērniem patīk šūpoties un darīt to cauru gadu, taču Lieldienās šūpolēm ir īpaša nozīme. Lieldienās latvieši – turklāt ne tikai bērni, bet arī pieaugušie! – ir šūpojušies un joprojām šūpojas, lai palīdzētu saulītei tikt augšā debesu kalnā un spīdēt aizvien spožāk un ilgāk. Tāpat šūpošanās veicina visa augšanu un auglību, un, saskaņā ar tautas ticējumiem, tai ir arī tīri praktiskas dabas labums: tie, kas Lieldienās kārtīgi izšūpojušies, no odu kodumiem vasarā var nebaidīties, un visu gadu viņiem nenāks miegs! Kad visi bērni bija izšūpoti, mēs sacentāmies oliņu ripināšanā. Šai rotaļai mēs izmantojām koka oliņas, ko katrs bērns varēja pēc tam ņemt līdzi uz mājām. Mazākie bērni saņēma arī svilpavniekus, kas nākuši no Latvijas. Bet visi bērni – disku ar skaistākajām Lieldienu un pavasara dziesmām, ko bija sarūpējusi Līga. Dienas noslēgumā mēs, Lienes ģitāras spēles pavadībā, gājām rotaļās, izdziedot, izspēlējot un parādot savu veiklību „Kas dārzā?” ( mūsu dārzā bija gan bitītes, gan arī dunduri!), „Es bij’ viens kupls koks”, izdejojot „Tūdaliņ, tāgadiņ” un iemācoties no mūsu ciemiņiem arī jaunu rotaļu. Paldies visiem, kas ar savu klātbūtni un līdzdalību bagātināja šos svētkus! Īpašs paldies Dzintrai par saimnieces pienākumu pildīšanu! No sirds pateicamies par viesmīlību Roterdamas Zviedru baznīcai!