Oktobris

Oktobrī mēs atkārtojām nodarbību tēmu par rudeni un spēlējām spēli “Kas izaug sakņu dārzā, kas izaug augļu dārzā?”
Dabas zinību stundā iepazināmies ar debespusēm – kur saulīte lec, kur atrodas dienas vidū, kur tā noriet un kurā pusē tā nekad neparādās. Pārrunājām un aplūkojām attēlos arī tādas dabas parādības kā saule, mākoņi, lietus, vējš, varavīksne, zibens, krusa, rasa, salna, sniegs un citas. Pauzē ne tikai paēdām, bet arī palēkājām un ‘padžumpojām’.

Latviešu valodas tēma oktobrī bija – māja un lauku sēta. Šo nodarbību sākām ar mājas darbu, minot mīklas, kuru atminējumi saistīti ar māju, un tad runājām par to, ar ko atšķiras mūsdienu mājas un dzīvokļi no senās latviešu lauku sētas. Lai vieglāk priekšstatītu, kāda tad izskatās šāda lauku sēta, aplūkojām arī no koka klucīšiem veidotus namiņus un mēģinājām izdomāt, kura mājiņa varētu kalpot par dzīvojamo māju, kura par kūti, klēti, stalli vai pirtiņu.
Pēc tam izkrāsojām lauku sētas attēlu, ierakstot arī izlaistos burtus lauku sētas ēku nosaukumos – māja, šķūnis, kūts, pirts un suņu būda.
Šai tēmai sekoja saistošs praktisks darbiņš. No aplikāciju papīra katrs varēja salīmēt pats savu māju – ar jumtu, logiem, durvīm, skursteni, citam arī balkonu. Lielākie bērni katram mājas elementam piemeklēja un pielīmēja arī pareizo nosaukumu. Bet Elīnīte tikmēr savas mājas logiem kārtu kārtām salīmēja biezus jo biezus aizkarus.
Gramatikas nodarbībā klausījāmies Jāņa Baltvilka dzejoli “ Burvju durtiņas” par alfabēta burtiem, kurus arī  nosaucām, īpašu uzmanību pievēršot tieši latviešu valodai raksturīgajiem, ‘atšķirīgajiem’ alfabēta burtiem. Bet mazie bērni tajā laikā mācījās skaitāmpantus un dziedāja dziesmiņas.

Meistarošanas stundā no līdzpaņemtajiem dārzeņiem, augļiem, kastaņiem, zīlēm un citām dabas veltēm veidojām interesantus zvēriņus un citas jaukas radībiņas. Matīss mums no valriekstu čaulas iemācīja taisīt briesmīgus zirnekļus, ko pats gan sauca pašizgudrotā vārdā (no holandiešu “spin” – “zirneklis”) par “spinekļiem”.